1. Ievelc elpu un aizturi to pēc iespējas ilgāk. Šis ir viens no populārākajiem un nenoliedzami arī efektīvākajiem paņēmieniem, kā panākt žagu mitēšanos. Ja ar pirmo reizi nesanāk, mēģini vēlreiz.
2. Ieliec degunu un muti papīra turzā un dziļi elpo tajā. Jau pēc brīža turzā izbeigsies skābeklis, bet būs uzkrājusies ogļskābā gāze. Vēl kādu brīdi turpinot elpot, tiks panākts līdzīgs efekts, kā aizturot elpu.
3. Izdzer lielu glāzi ūdens vienā piegājienā, proti, neieturot pauzi, lai ieelpotu. Ja nelīdz, tāpat izdzer vēl vienu glāzi ūdens.
4. Apēd tējkaroti cukura, neuzdzerot ūdeni. Pārsteidzoši, bet šī vienkāršā metode iedarbojas 95 procentos gadījumu. Uzskata, ka piepešais saldās garšas pieplūdums spēcīgi iedarbojas uz klejotājnervu, kas sākas pie mēles un aiziet līdz pat vēderam, inervējot arī diafragmu. Tas parasti apstādina diafragmas spazmēšanos.
5. Ieliec mutē kaut ko skābu vai rūgtu. Sajūtot neierastu garšu, diafragmas spazmas parasti pāriet. Vari, piemēram, uzlikt uz mēles citrona šķēlīti un kādu brīdi pasūkāt.
6. Ieliec pirkstus rīklē tā, it kā grasītos izraisīt vemšanu. Šī darbība parasti izsit žagas no ritma un liek tām mitēties. Līdz vemšanai aiziet nevajag, tikai pāris reizes izraisīt vemšanas refleksu.
7. Skalo kaklu gluži tāpat, kā to esi darījis, kad iekaisis kakls, tikai šoreiz izmanto vienkārši tīru ūdeni. Liec tam kaklā burbuļot pēc iespējas ilgāk. Atkārto skalošanu, kamēr žagas pāriet.
8. Atver muti, ar pirkstiem pavelc mēli uz āru un dažas sekundes paturi nostieptu. Tas iedarbosies uz klejotājnervu, kas aiziet līdz pat vēdera dobumam. Tā iespējams novērst diafragmas spazmas, liekot žagām apstāties.
9. Ar roku viegli uzspied vietā, kur atrodas diafragma – krūšu kaula apakšējā daļā. Tas ir veids, kā atsvabināt diafragmu no spazmām.
10. Visromantiskākais paņēmiens, kā atvairīt žagas, ir ilgs skūpsts. Tā laikā organisms gluži vienkārši aizmirsīs par žagām.
Kas var izraisīt žagas?
- Alkoholisku dzērienu lietošana;
- Gāzētu dzērienu lietošana;
- Pārāk ātra, steidzīga ēšana;
- Gaisa sarīšanās lielā satraukumā runājot vai ēdot;
- Pārēšanās vai pārāk liela šķidruma daudzuma izdzeršana;
- Ļoti bieži žagošanās sākas bez redzama iemesla.
Svarīgi!
Parasti žagošanās ir īslaicīga un, pat neko nedarot, lai to novērstu, pāriet dažu minūšu laikā pati no sevis.
Ja žagošanās ir bieža, ilgstoša vai pat sāpīga, tam var būt nopietns iemesls: diafragmas nerva kairinājums (piemēram, encefalīta vai meningīta dēļ), pašas diafragmas kairinājums (teiksim, mugurkaula, barības vada, pleiras vai vēderplēves bojājuma dēļ) vai saindēšanās (piemēram, nieru mazspējas izraisītas urēmijas gadījumā). Tad jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai gastroenterologu, lai noteiktu cēloni un uzsāktu ārstēšanu. Novēršot cēloni, izzudīs arī žagas.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Medicinenet.com, Health.com un Medportal.ru.
