Visi mazuļi ap 1,5- 2 gadu vecumu dusmās mēdz sist vai mēģināt iekost vecākiem. Ir dažādi viedokļi par to, kā jāreaģē uz šādām bērna izdarībām. Diemžēl, ir vecāki, kuri uzskata - ja tu man sit, es tev arī pretim atdarīšu to pašu, lai redzi, kā sāp. To nu gan nedrīkstētu darīt. Plašāk par to, kā vispareizāk būtu jārīkojas, stāstīs psiholoģe Lūcija Rutka.
Mazais sit. Kāpēc?
Jāsaprot, ka tā ir normāla parādība, jo bērns tādā veidā izrāda savas emocijas, izjūtas, attieksmi. Tā var būt vientulība, bezspēcība, pārinodarījuma izjūta. Un sišana vai košana ir vecāku sodīšana par kaut ko vai spontāna savas attieksmes izteikšana, skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore, psiholoģe L.Rutka. Bērni mēdz rīkoties arī pēc parauga – ja redz, ka pieaugušie tādā veidā ietekmē viens otru. Ja pieaugušie viens otru pazemo vārdiski, tad bērna uzvedībā tā var parādīties kā fiziska agresija.
Kā piemēru psiholoģe min visai ierasto kārtību - bērniņš uz visu dienu tiek atstāts auklītei. Kad māmiņa atgriežas mājās, mazulis pieskrien un iekož. Tas ir sava veida sods par to, ka mamma mazuli ir atstājusi. Ja mamma iesit pretim, tad bērns sajūtas vēl aizvainotāks - "tu mani atstāji un vēl sit man".
Kā reaģēt uz bērna sišanu?
Nekādā gadījumā nedrīkst reaģēt ar fizisku agresiju. Jāreaģē ir, bet tikai ne ar spēku. Kā norāda L.Rutka, reakcijai jābūt tūlītējai, jānoskaidro, kas ir noticis. Mammai jāapstājas un bērnam jāpaskaidro:"Man ļoti sāpēja un es gribētu, lai tu tā nekad vairs nedari."
Varbūt mammai sākt tēlot, ka raud? Nē, tēlot neko nevajag, jo bērni ātri atšifrē, kur ir patiesība, kur nē. Taču - bērnam par katru rīcību jāsaņem atgriezeniskā saite. Jautājums ir tikai, - kāds ir visefektīvākais veids, kā veidot attiecības.
Atslēgvārds ir MĪLESTĪBA
Visefektīvākais soda veids, kā bērnam parādīt, ka neesi apmierināts ar viņa uzvedību - mīlestības ierobežošana. Bērns ar vecākiem nemitīgi vēlas runāties, spēlēties, iesēsties klēpī. Tad nu šo visu var ierobežot, ļaut to darīt mazākos apmēros, nekā līdz šim, vai nemaz, skaidro L.Rutka skaidro. Galvenais, lai bērns saprastu, ka vecāku emocionāla atsalšana, nereaģēšana uz bērnu vai nepiedalīšanās viņa aktivitātēs ir saistīta ar bērna nepieņemamu uzvedību.
Mīlestības devas samazināšana ir visefektīvākais soda veids, uzskata psiholoģe, ar nosacījumu, ja bērns līdz šim jutās mīlēts.
Šo soda veidu nevar aizstāt neviens cits - nedz naudas izsniegšana jau lielākiem bērniem, nedz citi ietekmēšanas paņēmieni.
Vienlaikus jāraugās, lai bērns šādā brīdī netiek agresīvi atstumts, jo īpaši svarīgi tas ir, atrodoties publiskās vietās. Bērnu nedrīkst atstāt pilnīgi vienu, ieslēgt tumšā istabā.
Bērnam, saņemot sodu, jānorāda - ja tu darīsi to, tad es negribēšu ar Tevi draudzēties, spēlēties, runāties. Visam jābūt iepriekš atrunātam. Un kas ir ļoti, ļoti svarīgi - bērnam vienmēr jāsniedz iespēja situāciju labot.
Autore: Aija Rutka, mammamuntetiem.lv
Raksts publicēts 8. May 2014 10:10
|
