Ja mūsu organismā pastāvīgi neienāk bioloģiskās substances, tad zemādas slānī uzkrājas olbaltumu savienojumi un kairinošais holesterīns, kuri izveido garoziņu, kas noved pie krunciņām un savītuma. A, C un E vitamīni piešķir mūsu acīm tā saucamo uguntiņu un rada valdzinošo un starojošo jūsmu, prieku.
Kas īstenībā vajadzīgs mūsu zobiem - tas ir kalcijs un C vitamīns. Smaganas pārstās asiņot, ja jūs ik dienas izdzersiet viena citrona sulu. Pirmais solis atjaunināšanai un tam, lai jūs savos gados labi izskatītos - tas ir E vitamīns, kurš piedalās organisma šūnu ārējās vides mitrināšanā ar taukiem un tāpēc aizsargā A vitamīnu un karotīnu. Vitamīni un citas bioloģiskās vielas mūs padara ne tikai veselus, aktīvus, jautrus un patīkamus, bet arī ar viņu palīdzību, arī bez diētas, var notievēt. Tas, kuram patīk uz nakti ieēst gaļu un putnus, nepieliks savam svaram vairāk kā 30 g, ja viņš tos ēdīs ar citronu. Tam, kurš grib notievēt, daudz jālieto ogļhidrāti un noteikti vesela forma, augļi, dārzeņi, kartupeļi, rīsi utt.. Izmisums, depresija, bailes, miega traucējumi, aizmāršīgums un momentāls nogurums atsaucas uz pietiekamu vitamīnu saņemšanu.
Nervu stāvokli bieži var uzlabot tikai ar pārtiku, kura satur daudz vitamīnus. Bez šiem svarīgajiem vitamīniem parādās sāpes kuņģī, zarnu trakta iekaisumi, sirdsklauves, reiboņi, apgrūtinās urinēšana, tāpat elpošana un izsīkst nervu sistēma.

Vitamīni

Cilvēka organisms sastāv no 70 miljardiem šūnu. Šajās šūnās notiek burvīgi procesi. Mēs esam pateicīgi jaunākajiem analītiskajiem aparātiem, dodošiem iespējas novērot šos daudzveidīgos procesus. Vitamīni dara šūnu aktīvu. Bez vitamīniem organisma šūnas sažūst, kā ziedi bez ūdens. Vitamīni - tās ir kompleksas organiskas vielas, kuras organisma šūnās un audos izpilda noteiktas, dzīvībai svarīgas, regulējošas funkcijas. Daudzi vitamīni ir nestabili un sagrūst siltuma, gaismas un gaisa iedarbībā. Pārsvarā vitamīni organismā nevar uzkrāties rezervē un ir regulāri jāpapildina.
Vitamīni ir bioloģiski aktīvas regulējošas vielas, kuras nepieciešamas vesela organisma pareizai funkcionēšanai (sk. arī "minerālsāļi"). Ļoti svarīgi pievērst uzmanību vitamīnu patēriņam, pat tad, ja pietiekami uzņemts uzturs ar pamatbarībasvielām (olbaltumu, taukiem, ogļhidrātiem).
Visi vitamīni grupējas divās kategorijās: taukos šķīstošie un ūdenī šķīstošie.
Taukos šķīstošie vitamīni: A,D,E,K. Organismā spēj uzkrāties rezervē.
Ūdenī šķīstošie vitamīni: B-komplekss - Bb B2, B6, B,2, niacīns (Niacin) vai nikotīnamīds (Nicotinamid), pantotēnskābe (Pathotensaure), folijskābe (Folsaure), tāpat C vitamīns, biotīns (Biotin). B-kompIeksa vitamīni papildina viens otru un ir atkarīgi viens no otra, piemēram, viena B-vitamīna pārbagātība var būt iemesls kāda cita B-vitamīna izvadīšanai no organisma. Vairumā gadījumu ūdenī šķīstošie vitamīni nevar uzkrāties organismā, to pārpalikumu organisms izvada. Tāpēc tie pastāvīgi jāpapildina ar uzturu.
Taukos šķīstošie vitamīni

A vitamīns (Retinols)

A vitamīns nepieciešams četru jūtu orgānu normālai funkcionēšanai: dzirdei, redzei (īpaši vājā apgaismojumā), ožai un garšai.
Nepieciešams, lai attīstītos veseli audi, kauli, zobu emalja, āda, mati. Tāpat nepieciešams normālai augšanai. Tiek saukts par pretinfekciozu vitamīnu, jo nostiprina organisma aizsargspējas, īpaši elpošanas ceļu un ādas slimību gadījumos.
A vitamīna nepietiekamība: redzes pavājināšanās (īpaši krēslā), paaugstināts elpošanas
ceļu saslimšanas risks, ādas raupjums (īpaši plecu rajonā), apetītes trūkums kā jūtu orgānu (garšas,
ožas) funkciju pavājināšanās sekas.
Pārliecīgas A vitamīna lietošanas sekas: saindēšanās sajūta, ādas un gļotādu sausums, sāpes locītavās, galvassāpes. Pie ilgstošas pārliecīgu dozu lietošanas var iestāties patvarīga kaulu lūšana.
A vitamīnu avoti: pilnpiens, sviests, margarīns, aknas, olas, tumši dzeltenie un oranžie augļi un dārzeņi, tumši zaļie dārzeņi.
Šis vitamīns mūsu imūnsistēmā cīnās ar baktērijām un slimības izraisošajiem brīvajiem radikāļiem, uztur mūsu ķermeņa šūnas jaunas un veselas, uzlabo mūsu redzi un ir viens no gludas un elestīgas ādas labvēlīgajiem iemesliem.
A vitamīns, vai karotīns, ir krāsojoša viela. Bez karotīna visa Viduseiropas flora pārvērstos pūstošā, brūnā masā. Tāpat kā augu, arī cilvēka šūnas karotīns aizsargā no sadegšanas. Bez karotīna cilvēks minūtes laikā var izkust un sadegt.
īpaši bagāti ar karotīnu ir dārzeņi: spināti, burkāni, tāpat aprikozes.
A vitamīna nepietiekamības pazīmes organismā:
- lūstoši, lēni augoši nagi;
- sausi un lūstoši mati;
- sausa āda;
- izsitumi;
-slikta apetīte;
- nakts aklums;
- slikta augšana.
Ilgstoši un lielos daudzumos lietojot A vitamīnu tablešu veidā, tā koncentrācija organismā var būt ļoti augsta un nelabvēlīgi ietekmēt veselību, būt bīstama.
Ja mēs ēdam pietiekami zaļos, dzeltenos un sarkanos dārzeņus kā arī lapu salātus, tad izskatāmies skaistāki un jaunāki, mums ir skaista āda un biezi mati, tāpēc uzlabojam arī savu imūnsistēmu. Cilvēks, kurš daudz strādā pie kompjūtera un kura acīm 10 000 reižu dienā jāreaģē uz tumšiem un gaišiem kairinājumiem, iztērē lielu daudzumu A vitamīna. Arī dzimumorgānu gļotādām nepieciešams A vitamīns, jo viņš aizsargā tās no izžūšanas un ir nepieciešams progesterona izstrādāšanai, kurš uztur seksualitāti.
īpaša nozīme A vitamīnam ir bērnu augšanā. Piemēram, roku un kāju kaulu augšanā, caurulkaulu locītavu apgabalos, šīs skrimšļu šūnas prasa milzīgu A vitamīna daudzumu. Alkohola lietošana un pārliecīga aizraušanās ar medikamentiem, spēcīgi organisma sasprindzinājumi, piemēram, sports, stress; aukstums,'bads, aknu, kuņģa un zarnu slimības, palielina nepieciešamo A vitamīna devu organisma vielu apmaiņā.

D vitamīns (Calciferol)

D vitamīns ir neaizstājams līdzeklis, veicinošs kalcija uzņemšanu zarnās un kalcija sāļu veidošanos mūsu kaulos un zobos. D vitamīns uztur stipru un stabilu mūsu skeletu. Tā kā grūtniecības laikā sievietes zaudē lielu daudzumu kaulu masas, viņām īpaša uzmanība jāpievērš pietiekamam D vitamīna patēriņam. D vitamīna nepietiekamības gadījumos novēro:
- tuvredzību;
- zobu izkrišanu;
- vājus muskuļus;
- plaisājošus zobus;
- ceļgalu locītavu palielināšanos;
- nervu darbības traucējumus, satraukumu;
- sliktu miegu, pesimismu, depresiju.
Kad barībā nav kalcija, to nemitīgi atņem kauliem, bet tas ved pie ostemielīta, kaulu atmiekškēšanās vai rahīta. Ja esam bāli un baltādaini un gribam ādas iedegumu, mums jālieto D vitamīns 2-3 reizes vairāk nekā parasti.
Kādā veidā papildināma D vitamīna nepietiekamība:
Bērniem nepieciešami 5-10 mg, pie tam ātri augošajiem, bērniem šī vitamīna vajadzība ir paaugstināta līdz 10 mg.
Ļaudīm, kuri nenokļūst saulē, jāuzņem šis vitamīnu daudzums, bet tiem, kuri ik dienas saulē atrodas 20 minūtes, daļa D vitamīna izstrādājas organismā un divreiz samazinās tā nepieciešamība.
īpaši bagāti ar D vitamīnu ir:
-zivju eļļa no zivju aknām (divas tējkarotes) -242 u,g;
- siļķes 100g -25 u.g;
-skumbrijas 100 g -24 u.g;
-semga 100g -12 u.g.
Tā kā mūsu priekšteči pārsvarā atradās svaigā gaisā, tiem nebija lielu problēmu ar D vitamīna trūkumu. Tam, kurš nevairās no saules stariem un bieži sauļojas, produktos nepieciešams daudz mazāk D vitamīna, nekā tam, kurš pastāvīgi atrodas slēgtās telpās.
Kam svarīgs pietiekams D vitamīna daudzums;
-kaulu veidošanai;
-stiprai sirdij;
-veseliem zobiem;
-muskuļu darbam;
-imunitātei;
-hormonu veidošanai;
-organisma attīrīšanai no svina;
-optimistiskam noskaņojumam, atraisītībai.

E vitamīns

Kad uzdod sev jautājumu, kādas ir pašas apbrīnojamākās lietas dabā, tad nevilšus prātā vispirms nāk Niagaras ūdenskritums, saule, izmirušie dinozauri vai brīnišķīgās orhidejas. Viens no brīnišķīgākajiem darinājumiem, kādi vien jebkad pastāvējuši, ir E vitamīns.
E vitamīns ierobežo asins tecēšanu, jo veicina asins recēšanu. Tam, kurš ēd daudz treknas desas, baltmaizi, cukuru, saldumus un citus tukšus produktus, pieaug asinsvadu izmaiņu un aterosklerozes iespējamība.
Ar E vitamīna nepietiekamību saistīta:
-vāja redze - maisiņi zem acīm vai muskuļu pārspriedze;
- nogurdināmība, zemas darbaspējas - hemolītiskā anēmija;
- zarnu trakta iekaisumi - muskuļu distrofīja;
- neauglīgums - miegainība, diskomforts menstruāciju laikā;
-vāja koncentrēšanās spēja -vīriešiem: pazemināta dzimumdziņa.
Nakts uzdzīves laikā, lietojot lielus alkohola un nikotīna daudzumus, miljoniem sarkano asinsķermenīšu atrodas nomāktā un spriedzes stāvoklī, nepieciešams ieņemt ēdamkaroti saulespuķu eļļas, tā satur daudz E vitamīna.
Barība, kura satur daudz tauku un tukšums dvēselē, paaugstina E vitamīna nepieciešamību. Dienas norma bērniem līdz 14 gadiem - 6-12 mg. Pieaugušajiem - 12 mg, grūtniecēm - līdz 16 mg.
īpaši bagāti ar E vitamīnu:
-saulespuķu eļļa;
- sojas eļļa;
-mandeļrieksts;
- margarīns.
Aukstā veidā izspiestie augu tauki, satur, dabiski, vairāk E vitamīna, nekā rūpnieciski sagatavotie, jo sasmalcinot līdz 2/3 vitamīnu tiek iznīcināti.
Mūsu organisma labākais draugs
E vitamīns mūsu organismā izpilda svarīgu aizsargfunkciju: uzveikt brīvo radikāļu savienojumus. Nepiesātinātie tauki ļoti svarīgi, piemēram, šūnu membrānām, bet viņi viegli sagrūst uzbrūkot brīvo radikāļu molekulām. Izraisās lavīnveidīga sagrūšanas reakcija. E vitamīns, iesaistoties ķīmiskā savienojumā ar brīvajiem radikāļiem, atdod vienu brīvo elektronu vai jonu un tādējādi neitralizē brīvo radikāļu darbību, pārvēršot tos organismam nekaitīgos savienojumos, kuri pēc tam ar urīnu tiek izvadīti no organisma. Vienmēr tur, kur darbojas tādi antioksidanti kā E vitamīns, sadalās tauki. Tā, piemēram, sviests, pakļaujoties gaismas iedarbībai, kļūst rūgtens, kas nenozīmē ko citu, kā brīvo radikāļu molekulu iedarbību uz taukiem.
Ja mūsu uzturā ir pārāk mazs E vitamīna saturs, tad tauki mūsu organismā sasmok. Tipiska pazīme ir novecošanas plankumi uz rokām. Tie ir brīvo radikāļu molekulu bojātu tauku sakopojumi, kuri izveidojuši ciešus, organismam neizjaucamus savienojumus ar olbaltumiem. Tādi izveidojas arī plaušās, nervu sistēmā, smadzenēs, aknās, muskuļos un citos audos. Pastāvot pietiekamām E vitamīna piegādēm organismā, tie nevar izveidoties.
Zinātnieki izskaitļojuši, ka katra organisma šūna dienā līdz 10 000 rezēm pakļauta brīvo radikāļu molekulu uzbrukumiem. Var priekšstatīties, kādas svarīgas funkcijas ir antioksidantiem (vispirms jau A, C, E vitamīniem un selēnam).
Atbilstoši, daudzas slimības bieži ir vien sekas tam, ka mūsu organismā trūkst tādi antioksidanti, kā E vitamīns. Brīvie radikāļi bojā šūnu kodolus. Bez tam, tie vairojas ātri un sagrauj šūnu saturu.
E vitamīns atvieglo šūnu elpošanu
E vitamīns aizsargā sarkanos asinsķermenīšus, kuri sirdij un citiem orgāniem piegādā skābekli. Ar to viņš palīdz šūnu elpošanai. Pirmkārt, viņš rūpējas, lai muskuļi un to nervi varētu iztikt ar mazu skābekļa daudzumu, kas palielina spēku un izturību. Sportisti, kuri izlaiž caur savām plaušām daudz skābekļa, arī asinīs un audos saņem daudz skābekļa. Šis skābeklis var kļūt bīstams, novest pie oksidēšanās procesiem un tādā veidā pārvērsties brīvā radikālī. Tāpēc tiem, kuri daudz nodarbojas ar sportu, jārūpējas par sava organisma nodrošināšanu ar E vitamīnu.
E vitamīns novērš asinsrites traucējumus un kavē tos, jo kavē asins sabiezinājumu rašanos cilvēka ķermeņa orgānos. Visus dzīvībai svarīgos orgānus, piemēram, virsnieres vai hipofīzi, aizsargā E vitamīns.
Šīs bioloģiski aktīvās vielas trūkums noved vīriešus pie spermas veidošanās nepietiekamības un ar to pašu pie neauglīguma, tāpat arī sievietēm var būt traucēta dzemdes funkcija. E vitamīns aizsargā arī A vitamīnu no brīvajiem radikāļiem un abi uzskatāmi par svarīgāko imūnfaktoru acīm un, pirmām kārtām, acs lēcām.
E vitamīns kavē iekaisuma procesus
E vitamīnam ir vēl cita īpašība, kuru zinātnieki atklāja pēdējos gados. Tas kavē audu iekaisumus un labo nepareiza uztura izraisītās slimīgās pārmaiņas audos. E vitamīns novērš iekaisuma vielu, piemēram, postagladīnu rašanos, kā sekas pārmērīgai gaļas lietošanai uzturā. Tam, kurš patērē daudz gaļas, izveidojas nosliece uz iekaisumu veidošanos.
Kā E vitamīns nokļūst cilvēka organismā?
Tokoferolus, t.i. E vitamīnu, satur galvenokārt augu eļļas (saulespuķu, sojas u.c.)
Zarnās E vitamīns uzsūcas. Tāpat kā citiem taukos šķīstošajiem vitamīniem A, D un K, labākai E vitamīna uzsukšanai zarnās, uzturā vajadzīgs pietiekams tauku daudzuns. Organismam pārstrādājot barību izmantojas aptuveni 20-40% uzturā esošā E vitamīna. Lielākas E vitamīna devas nav bīstamas.
Kā darbojas E vitamīns
E vitamīna darbības zona atrodas organisma šūnu membrānās. Šis aizsargslānis ap šūnu ir kā stacija daudziem miljardiem dažādām molekulām, barības vielām un hormoniem, kuri te katru minūti transportējas šūnās. E vitamīns spēlē policista lomu, kurš īpaši uzmanīgi uzmana brīvos radikāļus. Ja sarkanie asinsķermenīši nav aptverti ar E vitamīnu, viņi pakļauti brīvo radikāļu uzbrukumiem. Pie tam izmainās sarkano asinsķermenīšu struktūra un tie kļūst nespējīgi transportēt skābekli. Katrs asiņu kubikmilimetrs satur 5 miljonus sarkano asinsķermenīšu. Bez E vitamīna aizsardzības viņi vienas vienīgas dienas laikā var zaudēt pusi savas iedarbības. Tā ik stundu izmainās asins kvalitāte, atkarībā no tā, kādā daudzumā E vitamīna un citus antioksidantus mēs uzņemam ar uzturu.
Tā kā caur šūnu membrānām iziet arī nervu impulsi, tad ir ļoti svarīgi, lai tiem būtu nodrošināti vislabākie apstākļi. Citādi plecos un kājās var iestāties pamiruma sajūta. Ja trūkst E vitamīns, tas pats iestājas nervu un smadzeņu šūnām. Lai novērstu tālāku kaitējumu, organisms pārslēdz savas funkcijas uz minimumu: žirgtuma vietā parādās nogurums, prieka vietā - trula eksistence, aktivitātes vietā -gļēvums.
Palīdzība bojātajām šūnām
Par laimi, mūsu vielumaiņa spēj "remontēt" bojātās šūnas. Tā ir mūsu priekšrocība atšķirībā no dzīvniekiem un augiem, tāpēc arī mēs ilgāk dzīvojam. Bojātajām šūnām vispirms vajadzīgs holesterīns, augstvērtīgu olbaltumu fosforviela, šūnu kodoliem - nukleīnskābe. Šī olbaltumviela pēc kvalitātes pieder pašām pilnvērtīgākajām uzturvielām, praktiski pati labākā ko daba radījusi. Nukleīnskābes satur dīgļi, sēklas un asni. Pašsaprotami, ka tieši viņi satur daudz eļļas un E vitamīna.
No šūnu membrānām jāaizvāc mirušais olbaltums un iesmakušais holesterīns. Tikai tad jutīsimies labāk un možāk. Pie tam ļoti svarīga ir aizsardzība no E vitamīna puses, jo viņš izpilda pamatuzdevumu. Viņa pretdarbība brīvajiem radikāļiem izpaužas arī savienojumā ar reto metālu selēnu. E vitamīns te izpaužas kā dabas "mīļais bērns" un nepieļauj, lai šīs brīnišķīgās molekulas ietu bojā. Ne tik ātri cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem jākļūst par brīvo radikāļu upuriem. Cilvēkam pēc iespējas jānodzīvo līdz 80 vai 90 gadiem, tāpēc iztērētais E vitamīns vienmēr atjaunojas.

Ūdenī šķīstošie vitamīni

B-kompIeksa vitamīni
B-kompleksa vitamīni cits citu papildina un ir savstarpēji atkarīgi. Alkohola lietošana, stress un medikamenti var veicināt šo vitamīnu sagraušanu. Pie B-kompleksa pieder B1 ,B2, B3 , B6, pantotēn- un folijskābes.

B1 vitamīns (Thiamin)

BI vitamīns, vai, tā saucamais "tiamīns", atrodas kviešu asnos, rudzu maizē, raugā un dabiskajos rīsos. BI vitamīns ļoti ātri uzņemas zarnās un tūlīt transportējas uz aknām. Tā kā daudzi bērni labprātāk ēd baltmaizi kā rupjmaizi, nav jābrīnās, ka viņiem skolā ir grūtības, tāpēc, ka šādas barības dēj viņi nesaņem pietiekami BI vitamīna.
Kā Jūs varat sasniegt tiamīna pietiekamību:
Tiamīna nepieciešamība diennaktī- 0,5 mg uz patērētajām 1000 kalorijām. Izejot no tā, sievietes patērē no l līdz 1,1 mg dienā, grūtniecības laikā - 1,5 mg, klimaksa laikā - 1,6 mg. Vīriešiem nepieciešams papildus lietot BI vitamīnu atkarībā no patērētajām kalorijām. Kad izjūtams tiamīna trūkums, smadzenēs iespējama veselu šūnu koloniju atmiršana, cilvēks kļūst aizmāršīgs, nevar orientēties un daudzi zinātnieki uzskata, ka ir ļoti augsts saslimšanas risks. Tam, kurš atrodas stresa stāvoklī, dzer daudz kafijas un tējas, bieži ir kuņģa kairinājumi vai temperatūra. Arī visiem padzīvojušajiem cilvēkiem nepieciešama liela tiamīna doza. Augsts tiamīna
saturs ir pārtikas raugā.
Īpaši liels tiamīna saturs ir:
-saulespuķu sēklās;
- kviešu dīgstos;
-cūkas gurnos;
- meža riekstos;
-rīsos;
-aknās;
-kartupeļos.
Kam nepieciešams tiamīns:
-nerviem;
-dvēseliskam svaigumam;
-skābumam kuņģī;
-ievainojumu sadzīšanai;
- šūnu enerģijai;
- apetītei;
- sirds funkcijām;
- ogļhidrātu apmaiņai.

B2 vitamīns (Riboflavin)

Šis vitamīns sastāda svarīgu B-kompIeksa dalu, jo ievada kustībā tauku ogļūdeņražus. Šis svarīgais vitamīns atrodas piena produktos, gaļā, zivīs, mājputnos, salātos un produktos, kuri satur miežus un rudzus.
B2 vitamīna nepietiekamības pazīmes:
-sarkana, iekaisusi mēle;
-sīki iekaisumiņi mutes dobumā - stomatīts, hingivīts;
- it kā smilšu graudiņi acīs;
-griezīgi sāpošas, sarkanas, nogurušas acis - graizes acīs, iridociklīts;
-paplašinātas zīlītes, krunkainas lūpas;
-taukaina āda;
-ādas blaugznošanās pie deguna, mutes, ausīm, pieres - seboreja;
- matu izkrišana - plikgalvība;
- reiboņa sajūta;
- niezoša sajūta makstī;
-trīcošas locītavas;
- slikts miegs;
-izdalījumi urinējot.
Kad pudele piena 3,5 stundas stāv gaismā vai saulē, viņā izzūd līdz 70% Bi vitamīna molekulu. Daudz B2 vitamīnu zaudē glabāšanā novietotā vai kondensētā piena siltumapstrādes laikā. Tam, kurš atrodas psiholoģiskā vai miesīgā stresā, B2 vitamīns nepieciešams īpaši lielā daudzumā, jo tas izvada no stresa kā adrenalīns. Liela šī vitamīna nepieciešamība ir sievietēm grūtniecības laikā. Riboflavīns ir organisma motors. Viņš nenogurstoši papildina šūnās enerģiju. Lielu riboflavma daudzumu iztērē regulārās sporta nodarbībās vai smagā fiziskā darbā.
Kādā veidā var papildināt riboflavīna iztrūkumu:
Sievietēm nepieciešams ap 1,2 mg B2 vitamīna, stresa stāvoklī, pie satraukumiem birojā vai, ja ļoti daudz darba, nepieciešami līdz 1,7 mg dienā, bet grūtniecības laikā - līdz 2 mg. Vīriešiem nepieciešami, atkarībā no enerģijas patēriņa, no 1,4 līdz 1,7 mg, bet stresa stāvoklī - līdz 2,6 mg.
īpaši daudz B2 vitamīna ir:
-aknās 1 00 g -2,80mg;
-aknu desā 100 g - 1,10 mg;
- mandeļriekstā 100 g - 0,78 mg;
-treknā sierā 100 g - 0,44 mg;
- sēnēs 100 g - 0,42 mg;
- forelēs 100 g - 0,32 mg;
-siļķēs 1 00 g -0,22mg;
-olāslOOg -0,14mg.
Dabiskie produkti, kuri ilgstoši atrodas ceļā vai ir apstrādāti ar industriālam metodēm, ir zaudējuši lielāko daļu vitamīnu.
Kam nepieciešams B2 vitamīns:
-ogļhidrātu apmaiņai;
- tauku apmaiņai;
-olbaltumu uzņemšanai;
- šūnu elpošanai;
- acīm, redzes asumam;
-augšanai;
-ja ir liekais svars;
- nagiem;
- šūnu enerģijai
-matiem.

B3 vitamīns (Niacin), nikotīnskābe

Ja jūs bieži slimojat ar ādas saslimšanām, esiet nervozi un viegli uzbudināmi un tiek novēroti bieži kuņģa darbības traucējumi, tad organismā nepietiekami B3 vitamīna.
B3 vitamīna nepietiekamība izpaužas:
- nogurdināmībā;
-sliktā apetītē;
- depresijā;
-reiboņos;
- galvassāpēs;
-muskuļu vājumā;
- lūpu čūlās;
- vājos nervos;
-kuņģa darbības traucējumos;
-sliktā miegā, izklaidībā.
Pamatā B3 vitamīns atrodas liesā galā, aknās, mājputnos, olās, dārzeņos un kukurūzā. Lai mūsu organisms nepārvērstu glukozes pārpalikumu taukos un šie tauki pēc tam nenogulsnētos kā speķis uz vēdera un gurniem, mums nepieciešams hroms, kuru satur alus raugs.Mūsu psihei un miegam, mūsu dvēseles mieram ļoti svarīgs ir olbaltums triptofans. Neviena cita olbaltumsubstance neiedarbojas uz mūsu organismu tik nomierinoši kā triptofans. Mūsu organisms var izstrādāt B3 vitamīnu no triptofana aminoskābes. To satur gaļa, zivis, mājputni un liess siers. Kad enerģijas izstrādāšanai iztērējas liels B3 vitamīna daudzums, tā nepietiek mūsu nervu mierīgumam un veselīgam miegam.
Niacīna patēriņš:
Bērniem un jaunatnei ik dienas nepieciešami no 5 līdz 12 mg. Sievietēm - no 13 līdz 15 mg. Vīriešiem - no 15 līdz 20 mg. Smagā darbā nepieciešamas niacīna papilddevas. īpaši bagāti ar B3 vitamīnu:
-raugs 100 g -35,6mg;
- zemesrieksti l krūzīte - 24,2 mg;
-aknās lOOg - 12,2 mg;
-zivs tuncis 100 g - 10,3 mg;
-mājputni 100 g - 9,60 mg.
Niacīns nozīmīgs:
-šūnu elpošanai;
-asinsritei;
-balssaitēm;
-sirdsdarbībai;
-kunģa-zarnu trakta darbībai;
-šūnu enerģijai;
-ogļhidrātu, tauku un olbaltumu apmaiņai;
-holesterīna kontrolei;
-miegam.
Niacīns neakumulējas mūsu organismā, liels daudzums tiek izvadīts ar urīnu, tāpēc nepieciešama pastāvīga niacīna uzņemšana.

B5 vitamīns (Pantothensaure)

Tiem, kuri pārsvarā lieto gatavus produktus no bundžām, baltmaizi, picas un lapšu, kuriem tīk saldumi un cukurs, nepietiek B5 vitamīna.
Pirmās B5 vitamīna nepietiekamības pazīmes:
- sāpes locītavās un slikta locītavu lokanība;
-matu izkrišana;
-priekšlaicīgi sirmojoši mati;
-neliela plakstiņu trīce;
-kurlums, roku un kāju krampji;
-apgrūtināta iemācīšanās, satraukums;
-kuņģa darbības traucējumi.
B5 vitamīnu satur aknas, olas baltums un produkti no rudziem un miežiem. Vislielākā koncentrācija ir alus raugā. B5 vitamīns palīdz mums labāk pārciest stresa situācijas, aiztur iekaisuma procesus organismā, palīdz notievēt un palikt staltam. B> vitamīns - viena no labākajām vielām pret novecošanos un notievēšanai. Tas uztur sirdsdarbību un paaugstina mūsu spējas koncentrēties, pasargā mūs no priekšlaicīgas novecošanās un grumbu veidošanās. Tā kā mūsu smadzenes patērē līdz ceturtdaļai no visām mūsu patērētajām barības vielām, tad B5 vitamīna nepietiekamība izpaužas ar nervozitāti. 24 st laikā B5 vitamīns var atsvaidzināt mūsu smadzenes.
Kā var novērst 65 vitamīna nepietiekamību:
Bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem ik dienas nepieciešami 5-10 mg. Sievietēm grūtniecības periodā un klimaksa laikā - 15 mg. Stresa stāvoklī nepieciešams daudz vairāk. Liels B5 vitamīna daudzums atrodas mātes pienā, līdz 5 mg uz l l, jo tas nepieciešams smadzeņu un audu veidošanās procesos.
īpaši bagāti ar B5 vitamīnu ir:
-aknās lOOg -7,70 mg;
-kviešu klijas lOOg -2,85mg;
-foreles 100 g - 1,82 mg;
-saulespuķu sēklas lOOg -l,40mg;
-olas baltums 100 g - 0,75 mg;
-krabji lOOg - 0,57 mg.
Organismu var pastāvīgi nodrošināt ar B5 vitamīnu gadījumos, ja uzturs satur pilvērtīgas barības vielas un atsakoties no cukura, saldumiem.
Kam nepieciešams B5 vitamīns:
-enerģijas izstrādāšanai;
- iekaisumu novēršanai;
-tauku šūnu noārdīšanai un izmantošanai;
-dvēseliskam svaigumam, koncentrēšanās spējai;
-veselai adai;
-rnatu biezumam un krāsai;
-asinsritei un nervu sistēmas nodrošinājumam.
Skaista, gluda, zīdaina āda un mirdzoši mati veidojas, pirmkārt, zarnās.Tur notiek B5 vitamīna izstrāde ar baktēriju palīdzību. Paši mēs ražojam vitamīnu tikai gadījumā, ja mūsu uzturs satur pietiekami raugu,
aknas, olbaltumus, tomātus, sojas pupas, rīsus un klijas.

Biotīns

Ūdensglāze, cukurgrauds vai tablete antibiotiku var pasliktināt zarnu floru un biotīna izstrādi organismā. Zarnu floras traucējumu dēļ izraisās problēmas: uzpūšanās, smakojoša mute, matu izkrišana un ādas problēmas.
Tā kā sievietes var akumulēt tikai 300 g glikozes, vīrieši - ap 400 g, sievietes ātrāk nekā vīrieši kļūst nervozas un depresīvas, biežāk izjūt miega problēmas.
Skaistuma vitamīns - biotīns, apbur ar sava sēra palīdzību, padara ādu gludu, matus biezus un nagus stiprus. Pie biotīna trūkuma:
-nogurums;
- sāpes muskuļos;
- matu izkrišana, blaugznas;
-depresijas stāvoklis;
- ādas problēmas - sausa vai taukaina.
Biotīna trūkums noved pie sāļu dziedzeru slimīgām izmainām un norobežošanās vai pie matu izkrišanas. No biotīna trūkuma cieš daudzi jaundzimušie. Pēc fiziologu pētījumiem biotīna trūkums ir pamatcēlonis
bērnu mirstībai.
Kā segt biotīna trūkumu:
Sievietēm ik dienas nepieciešams līdz 250 mg biotīna, vīriešiem - 300 mg.
īpaši bagāti ar biotīnu:
aknās 100 g -102mg;
-sojas milti l OOg - 63 mg;
-olas dzeltenums 100 g -54 mg.
Biotīnam ir milzīga nozīme:
-organisma tauku apmaiņā;
-ogļhidrātu vielmaiņai;
-ādai, matiem, nagiem;
-muskuļu šūnām;
-cukuram asinīs;
-smadzeņu un nervu šūnu enerģijai.

Holīns

Tam, kuram ir atmiņas traucējumi un augsts holesterīna saturs asinīs, ir liels holīna trūkums. Līdz 90-to gadu sākumam uzskatīja, ka organismā holīns izstrādājas pats. 1993. gada sākumā eksperti paziņoja, ka cilvēki, kuri atrodas stipra psiholoģiskā stresa apstākļos, patērē holīna dubultdevu. Civilizētajās austrumu zemēs 40 % ļaužu atrodas holīna trūkuma stāvoklī, riskē saslimt ar Alheimera slimību, kura beidzas ar totālu aizmāršību un cilvēka personības zudumu.
Pie holīna trūkuma:
-aizmāršība, slikta koncentrēšanās spēja;
-sakaitināmība, slikts miegs;
-sirdssāpes, asinsrites pasliktināšanās;
-galvassāpes;
-aizcietējumi.
Jaunie zinātnieki uzskata, ka sliktu koncentrēšanās spēju un aizmāršīgumu var samazināt ar lielu holīna un citu bioloģisku vielu daudzumu.
Holīna trūkums izpaužas pēc 40 gadiem un agrāk pie dvēseliskiem satraukumiem.
Holīns nozīmīgs:
- tauku izmantošanai;
-žultspūšļa funkcijai;
-lai atslābinātos un mierīgumam;
-novērš priekšlaicīgu novecošanos;
-pie zema holesterīna līmeņa asinīs;
- aknas funkcijai;
-pie sliktas koncentrēšanās;
-sirdsdarbībai.

B6 vitamīns (Pyridoxin)

B6 vitamīns iedarbojas uz vielmaiņu. Vidēji 110 slimību bāzējas šī vitamīna trūkumā. Ja trūkst B6 vitamīns, kaites un nopietnas saslimšanas nepadodas ārstēšanai.
Pienācis laiks, kad mūsu ārstiem pastāvīgi jārunā ne tikai par olbaltumiem, bet arī par citām aminoskābēm, kuras piedalās mūsu organisma uzbūvē. Mums ir 70 reizes vairāk dvēselisku stresu konfliktu, baiļu, depresiju formā, nekā, mūsu priekštečiem. Tāpēc arī mums nepieciešams B6 vitamīns
Pie B6 vitamīna trūkuma:
-nogurums;
- depresija, bailes;
- nervozitāte;
- grumbaini mutes un acu kaktiņi;
-artrīts, vāja muskulatūra;
-tukšuma sajūta rokās un kājās;
-matu izkrišana;
-asinsrites traucējumi;
-vāja koncentrēšanās spēja.
Piridoksīns papildus palīdz sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna veidošanai. Piedalās pastāvīgā asins apgādē ar glukozi un cukuru. Trīs ceturtdaļas Rietumu zemju ļaužu patreiz cieš no glukozes trūkuma.
Tam sekas ir nogurums un vāji nervi, vīrišķības trūkums, slikts miegs, īpaši grūtnieces atrodas tādā stāvoklī. Kā segt B6 vitamīna trūkumu:
Normāli katram cilvēkam vajadzīgi 2-3 mg diennaktī. Stresā, pirms menstruācijām, grūtniecības laikā, pie sirds slimībām un vecumā šī nepieciešamība ievērojami pieaug.
Sievietes, kuras lieto pretapaugļošanās tabletes, jau 3 st pēc tablešu lietošanas samazina sava B6 vitamīna koncentrāciju par 20 %. Smagi psihiski satraukumi, diētas vai novājēšanas ievērošana noved pie
piridoksīna trūkuma, kuru var novērst, lietojot alus raugu.
Ar B6 vitamīnu bagātie produkti:
-aknās 100 g - 0,90 mg;
- sojas pupas 100 g - 0,86 mg;
-kviešu asni 100 g - 0,72 mg;
- rieksti lOOg -0,68 mg;
-zivis 100 g -0,39mg.
Kam nepieciešams B6 vitamīns:
-olbaltumu izmantošanai;
- kuņģa sulas skābumam;
-imūnsistēmai;
- nervu darbam;
-redzes asumam;
-tauku un ogļhidrātu apmaiņai;
-sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesam;
-nātrija-kālija balansam;
-cukura saturam asinīs;
-matu augšanai;
asinsriņķošanai;
muskuļu darbam.

B2 vitamīns (Cobalamin)

Šis apbrīnojamais starpvitamīns mums nepieciešams tikai 3 miljondaļas grama dienā, bet visas dzīves laikā tik, cik sver viens kviešu graudiņš. Un tomēr šis vitamīns ir vajadzīgs kā gaiss. Gandrīz 92 % veģetāriešu cieš no B,2 vitamīna trūkuma, pārsvarā neapzinoties to. Šis trūkums, ja netiks savlaicīgi apzināts, var novest pie smagas nervu saslimšanas un pie sklerozes. Paiet līdz sešiem gadiem, līdz Pie B2 vitamīna trūkuma izpaudīsies saslimšana.
Pie B12 vitamīna trūkuma:
-nogurums;
-mutes iekaisumi;
-menstruālā cikla sarežģījumi;
- depresijas;
- slikta ķermeņa smaka;
-stostīšanās, apgrūtinātas kustības.
Galvenais B2 vitamīna uzdevums ir metionīna veidošana.
Kā nodrošināt nepieciešamo Bn vitamīna daudzumu organismā:
Bērniem nepieciešami no l līdz 3 u.g dienā, pieaugušajiem- no 2 līdz 4 u,g, grūtniecēm un klimaksa laikā - līdz 5 u.g.
īpaši bagāti ar 812 vitamīnu ir:
-aknās 100 g - 68,0 u.g;
-vistu aknas 100 g- 37,2 u,g;
-aknu desa 100 g - 23,4 u.g;
-austeres 100 g - 18,2 u,g;
- siļķes 100 g -13,0u,g.
Katra pēkšņu bēdu forma līdz šizofrēnijai nav nekas cits kā smadzeņu un nervu funkciju traucējumi. Cukurs, saldumi un saldi dzērieni izjauc zarnu floru un traucē B12 vitamīna uzņemšanu.
B2 vitamīna nozīme:
-balssaites;
-dzīvesprieks, optimisms;
-smadzeņu un nervu sistēma;
-kaulu veidošanās;
- tauku pārstrāde un vielmaiņa;
- pozitīva reakcija uz stresu;
-dvēselisks svaigums;
-enerģētiskā apmaiņa;
-sarkano asinsķermenīšu veidošanās.

C vitamīns

Jo dzīvīgāks ir cilvēks vai dzīvnieks, jo vairāk C vitamīna viņš izmanto. C vitamīns dara iespējamu kustību un dzīvi. Mūsu organismā šim vitamīnam ir divi diženi uzdevumi: stabilizēt psihi un aizsargāt imunitāti. C vitamīns - ļaunākais visu slimību ienaidnieks. Ar C vitamīna palīdzību notiek vēnu paplašinājumu un hemoroīdu samazināšana, izzūd grumbas un savītums, bez tam nostiprinās un kļūst gludākas visas mūsu organisma dobumu sieniņas. Tā kā C vitamīns dod iespējas stresa hormoniem sadalīt taukus - tas ir novājēšanas līdzeklis Nr 1. Skaistuma vitamīns. Pie C vitamīna trūkuma:
- asiņo smaganas;
-vēnu paplašinājumi, hemoroīdi;
-biežas saaukstēšanās;
-liekais svars, nogurums;
-depresija;
-matu izkrišana;
-grumbas, savītums, krunciņas;
- slikts miegs;
-vāja redze.
C vitamīns nav indīgs. Ja mēs to lietojam pārāk daudz, tas 24 st laikā izvadās no organisma ar urīnu. Noteikta daļa aizkavējas nierēs un izmantojas vielmaiņā, īpaši daudz C vitamīna jālieto smēķētājiem organisma grumbu un savītumu izgludināšanai, kuras viņiem veidojas smēķēšanas rezultātā. C vitamīns izpilda tiešu aizsargfunkciju pret slimībām un, no otras puses, aktīvi cīnās ar baktērijām organismā. C vitamīnam ir pilnīgi noteikta loma ietekmējot mūsu psihi. Viņš dara iespējamu desmit hormonu izveidošanos un veicina mūsu augšanu. Pēc bezmiega nakts galvai kļūt gaišai palīdzēs četru citronu sula.
Pateicoties augļu C vitamīnam, galvas smadzeņu funkcijas no jauna kļūst stabilas. Dabā nav slimu smadzeņu, ir tikai priekšlaicīgi novecojošas vai pārāk jaunas, un pie tam veselas smadzeņu un nervu šūnas.
Kā papildināt C vitamīna trūkumu:
Ik dienas 75 mg bērniem un pieaugušajiem. Katra cigarete prasa papildus 30 mg C vitamīna. Izmisums, agresija, greizsirdība 20 min laikā maksā 300 mg askorbīnskābes. Pastāv liels daudzums faktoru, kuri organismā nogalina C vitamīnu: slimības, brīvie radikāļi, tāpēc devu nepieciešams ievērojami palielināt.
Īpaši bagāti ar C vitamīnu:
- plūškoka augļi 100 g -37,1 mg;
-kivi 100 g -36,7mg;
-apelsīni 100 g - 35,4 mg;
- citroni ar mīkstumu 100 g - 34,0 mg;
-citronu sula 100 g - 28,2 mg.
C vitamīns ļoti jūtīgs pret skābēm, gaismu un karstumu, kuri stimulē brīvo radikālu graujošo darbību. Kad mēs trīs dienas un naktis pavadām ar nikotīnu, alkoholu un barojamies ar nabadzīgām uzturvielām, ir ļoti svarīgi lietot C vitamīnu, citādi jutīsimies slimi.
Dārzeņi un augļi vienmēr ir C vitamīna pamatavots, bet lietot tos vajag cik iespējams vairāk nepārstrādātā veidā, jo siltumapstrāde iznīcina lielāko daļu vitamīnu.
C vitamīna nozīme:
- imūnsistēmas funkcijas;
- kalcija apmaiņa;
-sadala tauku šūnas;
-stipri mati;
-veseli nervi;
-noņem stresu;
asinsvadu stāvoklis;
-stipra un gluda āda;
-redzes asums;
-veselīgs miegs;
-uzlabojas balss saites.
Kas sagrauj vitamīnu: Alkohols;
Gaisma un karstums; Skābe; Nikotīns; Augļu ilgstoša glabāšana.