Kādam precētam vīram vairāku gadu garumā bija romāns ar itālieti. Reiz viņa atzinās, ka ir stāvoklī.

Viņš nevēlējās izpostīt savu reputāciju un esošo laulību. Tādēļ jautāja, vai viņa, apmeiņā pret lielu naudas summu, nevar atgriezties Itālijā, kur slepus dzemdēs bērnu. Viņš apsolīja pārskaitīt naudu līdz brīdim, kad bērns sasniegs 18 gadu vecumu.

Sieviete piekrita. Bet tad jautāja, kā viņš uzzinās, ka bērns ir piedzimis? Lai netiktu pieķerts melos, viņš palūdza viņai atsūtīt atklātnīti ar vienkāršu uzrakstu “Spagetti”, kad mazais būs piedzimis. Pēc laika viņi pašķīrās un sieviete atgriezās Itālijā.

Un, lūk, pagāja gandrīz 9 mēneši…

Kādu vakaru, atgriezies no darba, vīrietis sastapa izbrīnītu sievu.

- “Dārgais,” viņa saka “mēs šodien saņēmām kādu dīvainu atklātni.”

- “Interesanti. Iedod paskatīties!” viņš teica.

Sieva atnesa pastkarti un vēroja vīru. Bet viņš, izlasījis dažas rindiņas, sākumā nobālēja un tad krita ģībonī. Sieva metās viņam palīgā. Dīvainā pastkarte gulēja uz grīdas.

Tur bija rakstīts: “Spagetti, spagetti, spagetti, spagetti, spagetti. Trīs ar frikadelēm, divi – bez. Lūdzu atsūtīt vairāk mērces.”